Loading...
Mājsaimniecības 2018-07-05T13:22:04+00:00

Sarunu festivālā Cēsīs soli tuvāk sabiedrībai energoefektivitātes jautājumu apspriešanā

Nedēļas nogalē norisinājās sarunu festivāls “Lampa”, kurā ar diskusiju “Kā būt energoefektīvam ikdienā?” piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģions. Tajā jau agrā sestdienas rītā pulcējās entuziastiskākie sabiedrības pārstāvji, lai runātu ne tikai par jaunāko tehnoloģiju sniegto resursu ietaupījumu, bet arī to, kā ģimenei bērnos rosināt interesi par energoefektivitātes jautājumiem.

Ņemt vērā labu praksi energoresursu izmantošanā (piemēram, lietot LED spuldzes, pareizi vēdināt telpas), izvēlēties enerģiju taupošas ierīces un saprātīgi tās izmantot, palīdzēt bērniem izprast energoefektivitātes pamatprincipus – šādas un līdzīgas tēzes izskanēja diskusijas laikā, kur bez klausītājiem piedalījās arī bērnu grāmatas “Zili brīnumi / sociālā fizika bērniem” un zinātnes centru “Zili brīnumi” autors Aldis Kalniņš, energoefektivitātes centra “Elektrum” speciālists Anrijs Tukulis un vides entuziaste Linda Fībiga.

Vislielāko diskusijas dalībnieku interesi un jautājumus no klausītājiem raisīja temati par jaunākajām mājsaimniecību tehnoloģijām un to sniegtajām iespējām sadzīves kvalitātes uzlabošanā ikdienā un resursu jēgpilnā patērēšanā. Energoefektivitātes centra pārstāvis Anrijs Tukulis norādīja, ka atbilstoši izmeklētas jaunākās mājsaimniecību tehnoloģijas var ievērojami uzlabot cilvēku sadzīvi, kā arī ļaut saprātīgi plānot energoresursu tēriņus. Piemēram, diskutējot par trauku mazgājamo mašīnu izdevīgumu ikdienā, domas dalījās. Auditorijā atskanēja pieredze par to, ka 30 minūšu trauku mazgājamās mašīnas režīms patērē 2 litrus ūdens, kas šķiet ļoti pārliecinošs ietaupījums, ja ņem vērā, ka, mazgājot traukus ar rokām, šādu ūdens apjomu var iztērēt ļoti ātri. Savukārt sociālās fizikas jautājumu pētnieks un zinātājs Aldis Kalniņš rosināja uz plašākām pārdomām, norādot uz nepieciešamību vienmēr izvērtēt, cik naudas un enerģijas resursu prasa jaunas iekārtas iegāde pret ieguvumu, ko tā ikdienā sniedz.

Sarunas ietvaros klātesošie rosināja diskusiju arī par veidiem, kā bērnos veicināt interesi par energoefektivitātes jautājumiem jau no bērnības. Bērnu Zinātkāres centru vadītājs Aldis Kalniņš uzsvēra, ka būtiskākais ir bērnus izglītot viņiem saprotamā veidā, proti, ar piemēriem, ļaujot pašiem mēģināt un izdarīt secinājumus. “Ir diezgan bezjēdzīgi bērniem censties tikai teorētiski ieskaidrot šīs pārliecības. Arī vide veido cilvēku, tāpēc likumsakarīgi, ka bērns izaug saskaņā ar tiem principiem, ko ikdienā pats dara, redz un jūt sev apkārt,” uzsvēra A. Kalniņš.

Diskusijas dalībniece un divu bērnu mamma Linda Fībiga piebilda, ka viņas ģimenē vides un tai skaitā energoefektivitātes jautājumi tiek apgūti kopā ar bērniem praktiski un, redzot, ka mazākajiem ģimenes locekļiem tos apgūt ir jautri, rodas papildu stimuls kopīgi pievērsties šādiem jautājumiem ģimenes ikdienā.
Dalība festivālā “Lampa” īstenota Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros. Tā mērķis ir ar dažādu iesaistošu aktivitāšu palīdzību veicināt skolēnu un sabiedrības izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, kā arī vērst uzmanību uz izsvērtu enerģijas patēriņa paradumu ievērošanu ikdienā.

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Piedalies pētījumā un noskaidro sava mājokļa elektroenerģijas “zagļus” 

Projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros aicinām ikvienu interesentu pieteikties pētījumā, kurā noskaidrosim enerģijas lietošanas paradumus un patēriņu mājsaimniecībās. Plānots, ka pētījuma ilgums vienā mājsaimniecībā būs 30 dienas un tā ietvaros ar speciālu mēraparātu palīdzību jānosaka elektroierīču patērētā jauda, jāveic enerģijas patēriņa avotu fiksēšana Enerģijas dienasgrāmatā (elektroniski). Tāpat mājsaimniecībās tiks uzstādīta elektromonitoringa ierīce Gdog, kuras dati tiks nolasīti attālināti.  Mērījumi būs attiecināmi arī uz transportlīdzekļu izmantošanu mājsaimniecībās, kā arī iekštelpu klimatu, veicot CO2, iekštelpu temperatūras un gaisa mitruma monitoringu. Iegūtos datus apstrādās un analizēs Tartu Reģionālās enerģijas aģentūra. Nepieciešamās mērierīces tiks nodrošinātas no projekta uz pētījuma veikšanas laiku. Ierīcei Gdog nepieciešams interneta pieslēgums un iespēja strādāt ar wi-fi, bet ja nav, tiks izmantots cits risinājums. Pētījuma kopējais periods būs no 2017. gada decembra līdz 2018. gada februārim. Pētījums tiek organizēts ar līdzīgām mērierīcēm pēc vienotas metodikas, ko izstrādājusi Tartu Reģionālās enerģijas aģentūra,  abās projektā iesaistītajās valstīs – Dienvidigaunijā – Rouges apkārtnē un Alūksnes novadā. Piekrītot kļūt par projektā pētāmo mājsaimniecību, noskaidrosiet sava mājokļa energoefektivitāti, iespējamos elektroenerģijas “zagļus”, kā arī iespējas ekonomēt, jo ieteikumus mājsaimniecībām sniegs pieredzējuši energoauditori. Pieteikt savu mājsaimniecību dalībai pētījumā var elektroniski: berzinairena@inbox.lv”

Aktīvi vidzemnieki iepazīst enerģijas ieguves veidus Latvijā

Jūnija vidū vairāki aktīvi mājsaimniecību pārstāvji un skolotāji no Valmieras, Alūksnes un Igaunijas pilsētas Reuges iepazinās ar diviem iespaidīgiem energoobjektiem Latvijā – Getliņi EKO un Rīgas otro termoelektrocentrāli (TEC-2), tā izzinot veidus pilnvērtīgai enerģijas ražošanai un pārstrādei, radot pievienoto vērtību.

Viens no Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” mērķiem paredz paaugstināt zināšanas par enerģijas patēriņu ikdienā, tā veicinot tās ietaupījumu Latvijas un Igaunijas mājsaimniecībās. Tāpēc šādas izglītojošas izpētes vizītes Latvijai nozīmīgākos enerģiju ražojošos objektos ir solis pretī izpratnei par to, kā iespējams ne tikai ražot ekoloģiski atjaunojamu enerģiju, bet arī, kā to saprātīgi un jēgpilni izmantot tālāk.

Viesojoties sadzīves atkritumu poligonā, dalībnieki uzzināja, kā no atkritumu uzglabāšanas savāktā gāze tiek pārvērsta elektrībā un siltumā, kas apgādā „Getliņi EKO“ siltumnīcas. Tajās savukārt aug visiem zināmie un iecienītie dārzeņi. Interesanti, ja rēķina, ka mājsaimniecība mēnesī patērē 100kwh, tad šeit saražotais elektrības daudzums pietiktu 25 000 mājsaimniecībām gadā.

Šis apmeklējums dalībniekus pamudināja diskutēt par it kā visiem nu jau zināmu, tomēr ne katrā saimniecībā ievērotu procesu – atkritumu šķirošanu un tās nozīmi, tāpat arī saistību ar elektroenerģijas iegūšanu.

Viesojoties Rīgas TEC-2, dalībnieki uzzināja, ka šī ir ne tikai lielākā Latvijas termoelektrocentrāle, bet arī šobrīd modernākā un efektīvākā kombinētā cikla termoelektrocentrāle Baltijā, ar kopējo elektrisko jaudu 850 MW. Savu darbību tā sāka tālajā 1973.gadā. Kā uzsvēra TEC-2 pārstāvji, šobrīd Rīgas termoelektrocentrāle spētu gandrīz pilnībā nodrošināt Latvijas elektroenerģijas patēriņu, ja tas būtu nepieciešams. Apmeklējot šo objektu, brauciena dalībniekus interesēja gan pamatprincipi, kā notiek elektroenerģijas ražošanas process, gan arī izskanēja daudz ļoti tehnisku jautājumu.

Izpētes brauciens īstenots Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” (SEC) ietvaros. Tā mērķis ir ar dažādu iesaistošu aktivitāšu palīdzību veicināt skolēnu un sabiedrības izpratni par energoefektivitātes jautājumiem, kā arī vērst uzmanību uz izsvērtu enerģijas patēriņa paradumu ievērošanu ikdienā. Vairāk informācijas: http://www.trea.ee/sec/lv/.

 

Informāciju sagatavoja: 

Ieva Bīviņa,

Projekta “SEC” sabiedrisko attiecību speciāliste,

Vidzemes plānošanas reģions,

Tālr.: +371 28674617,

E-pasts: ieva.bivina@vidzeme.lv.

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.